Propolisa raksturīgā smarža rada asociācijas ar sterili tīru vidi, kurā nav vietas baciļiem. Propoliss ir lielisks līdzeklis, ar ko sadziedēt daudzas sāpīgas vietiņas.
Propoliss jeb bišu līme
Propoliss ir bieza, sveķaina masa tumši brūnā krāsā ar raksturīgu smaržu. Izejmateriālu tam bites vāc no priežu pumpuriem, jaunajiem dzinumiem, koku mizām un lapām, kuru sastāvā ir ferolskābe ar sevišķi spēcīgu antibakteriālu iedarbību uz daudziem mikrobiem. Savāktās daļiņas bites sajauc ar savu siekalu sekrētu un izveido vielu — propolisu, ko mēdz saukt arī par bišu līmi. Propoliss ir dabiska antibiotika, ar ko bites dezinficē savu stropu, sterilizē šūnas, aizdrīvē spraugas. Ja stropā iemaldās nevēlams viesis, piemēram pele, bites to nodzeļ un balzamē ar propolisu kā mūmiju, lai tā bojājoties nesamaitā saimi, tādējādi stropa iekšienē radot sterilu vidi. Propoliss stropa saimē uztur imunitāti, darbojas kā antibiotiska, pretvīrusu un pretsēnīšu viela, pasargājot bites no slimībām.
Vairāk nekā pusi no propolisa sastāvdaļām veido augu sveķi, apmēram 25–30% vasks, 10% ēteriskās eļļas — terpenoīdi, 10–15% ziedputekšņi. Propolisā ir daudz bioloģiski aktīvu vielu: organiskās skābes, aminoskābes, vitamīni, minerālvielas, īpaši daudz bioflavonoīdu, kam piemīt spēcīgs antioksidanta efekts, kas spēj būtiski ietekmēt ārstēšanas procesu.
Dziednieciskais efekts
Propolisa izmantošana dziedniecībā ir ļoti plaša, jo tam piemīt antibakteriāla, pretvīrusu, pretsēnīšu, pretiekaisuma, spazmolītiska iedarbība. Kopš seniem laikiem tautas medicīnā izmanto neapstrādātu propolisu, kas, zaudējot mitrumu, veido biezu, graudainu, mazliet lipīgu masu. Propoliss slikti šķīst ūdenī, tāpēc visbiežāk to sagatavo spirta vai eļļas šķīdumā. Kosmētikā un medicīnā no propolisa gatavo dažādas ārstnieciskas ziedes, losjonus, krēmus — apdegumu dziedēšanai, ādas iekaisumu mazināšanai utt.
Medicīnā propolisu izmanto iekaisuma slimību ārstēšanai, jo tas sekmīgi dziedē brūces (arī strutainas), herpes izsitumus mutes dobumā, mutes gļotādas un zobu iekaisumus, kakla sāpes, faringītu un laringītu, kavē gripas attīstību un mazina iespēju inficēties ar vīrusu slimībām. Tas labi palīdz ausu, kakla, deguna, kuņģa un zarnu trakta, ginekoloģisko slimību, artrīta un citu kaišu ārstēšanā.
Propolisu vēlams lietot sirds un asinsvadu slimību gadījumos, jo tas darbojas kā antioksidants, stiprina imūnsistēmu, pazemina asins recēšanu, asinsspiedienu un holesterīna daudzumu asinīs. Propolisu izmanto acu slimību un tuberkulozes ārstēšanai. Pašlaik pasaulē noris pētījumi par propolisa ietekmi uz tādām slimībām kā AIDS, borelioze un onkoloģiskās slimības. Tomēr ar propolisa lietošanu iekšķīgi pārmērīgi aizrauties nav ieteicams, jo ir pētījumi, kas rāda: propoliss var izraisīt vēzi. Tas gan nenozīmē, ka to nevar lietot.
Tautas medicīnā iesaka propolisu jebkura iekaisuma gadījumā: sasitums, nobrāzums, vaļēja brūce, pinnes, apdegums, sastrutojums, skabarga vai dzelonis zem ādas vai naga, augonis utt. Ņem gabaliņu propolisa vai kompresi ar tā šķīdumu eļļā (bērniem!) vai spirtā, uzlīmē brūcei virsū ar plāksteri un tur visu nakti. Propoliss izvelk ārā visus mikrobus un aktivizē sadzīšanu. Uz brūcēm un nobrāzumiem propolisu var izmantot joda vietā — uzziež tā šķīdumu spirtā, tas vienlaikus dezinficē un veido antibakteriālu aizsargplēvīti, kas iznīcina mikrobus. Ja iekaisušas smaganas, ja iekaisumu rada zobu protēzes, ir zobu sāpes, kakla iekaisums vai zudusi balss, ir iesnas — mutes skalošanai var izmantot propolisu ūdenī, eļļā vai spirtā, vai dezinficēt muti, košļājot propolisa graudiņus.